Aļģe
Cukurbrūnaļģe
Laminaria saccharina
(VIIIa) Biskajas līcis – ziemeļi, (VIIIb) Biskajas līcis – centrālā daļa
Zvejas zonu
Savvaļas
Izcelsmes
150 cm
Minimālais izmērs
Apraksts
Tā ir liela brūna aļģe, kas sastāv no piestiprinājuma, īsa cilindriska kātiņa un vienas lapas. Lapa ir gara, lentesveida, ar viļņotām vai reljefām malām. Tai nav centrālās dzīslas, kas to atšķir no Alariaceae dzimtas aļģēm. Tās virsma bieži ir noklāta ar maziem pūslīšiem. Tā ir bagāta ar manitolu — dabīgu cukuru, kas, aļģei žūstot, var parādīties kā plāna balta plēvīte (no kā cēlies tās nosaukums „saldā”). Tās garums var sasniegt 2–4 metrus, bet platums — 15–20 cm.
Dzīvotne
Tā dzīvo piestiprināta pie cietajiem substrātiem infralitorālajā zonā. To var atrast uz klintīm, akmeņiem vai pat dažreiz uz lielām čaulām, vietās, kas ir pasargātas vai mēreni pakļautas straumēm. Tā dod priekšroku aukstiem un barības vielām bagātiem ūdeņiem. Tā spēj panest sāļuma samazināšanos, kas ļauj tai attīstīties fjordu vai estuāru ieejās. No zemākās plūdmaiņu robežas (plūdmaiņu zonas apakšdaļas) līdz aptuveni 20–30 metru dziļumam, atkarībā no ūdens caurspīdīguma, kas nepieciešams fotosintēzei.
Izplatīšana
Ļoti izplatīta Eiropas piekrastēs, sākot no Arktikas un Norvēģijas līdz pat Portugālei (dienvidos sastopama retāk). Tā sastopama arī Ziemeļamerikas austrumu piekrastē (no Grenlandes līdz Ņūdžersijai).