Galvkāji
Sprogkāju astoņkājs
Eledone Cirrhosa
(VIIf) Bristolas līcis, (VIIg) Ziemeļu Ķeltu jūra, (VIIh) Lielās ķeltu jūras dienviddaļa, (VIII) Biskajas līcis
Zvejas zonu
Savvaļas
Izcelsmes
14,5 cm
Minimālais izmērs
Apraksts
Tās galvenā pazīme, kas to atšķir no parastā astes astoņkāja (Sextus vulgaris), ir tā, ka katram spārnam ir tikai viena sūcēju rinda (nevis divas). Ķermenis (manta) ir olveida, klāts ar sīkiem ādas izciļņiem. Galva ir plata ar izspiestām acīm. Virs katras acs bieži redzams neliels izvirzījums jeb „cirre” (no kā cēlies nosaukums „ragainais astoņkājis”). Parasti mugura ir dzeltenīga, sarkanīga vai oranžbrūna, bet vēders gaišāks (balts). Mantijas garums parasti ir no 10 līdz 15 cm, bet kopējais garums (ieskaitot spīles) var sasniegt 40 cm. Tā barojas galvenokārt ar vēžveidīgajiem (krabjiem, omāriem) un gliemjiem, kurus tā pirms apēšanas paralizē ar savām indīgajām siekalām.
Dzīvotne
Bentiska suga, kas dzīvo kontinentālajā šelfā un nogāzes augšdaļā. Tā apdzīvo samērā plašu dziļuma diapazonu — no 10 metriem līdz aptuveni 800 metriem, taču visvairāk tā sastopama dziļumā no 60 līdz 150 metriem. Atšķirībā no parastā astoņkāja, kas dod priekšroku akmeņiem, parastā eledona galvenokārt sastopama uz mīksta grunts (smiltis, dūņas, grants), lai gan tā var uzturēties arī akmeņainās zonās.
Izplatīšana
Tās izplatība galvenokārt ir ierobežota Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā — no Norvēģijas un Islandes krastiem līdz Marokai. Tā ir ļoti izplatīta Ziemeļjūrā un ap Britu salām. Tā sastopama visā Vidusjūras baseinā, lai gan dziļumos to dažkārt aizstāj tās radiniece – muskusa eledone (Eledone moschata).